he he. darbs mani ir tā izmocījis, ka pat savā brīvajā brīvdienā es pamodos no modinātāja. un arī tad, kad apjēdzu, ka man nav darbs, ik pēc kāda laiciņa modos un skatījos pulkstenī. traki.

atvēru acis un sapratu, ka man istabā ir baigā dirsa. hāaah. es biju domājusi viņu savākt, bet nu es paskatījos ārā un izdomāju, ka jāiet pačučēt pie foršā mazo bērnu dīķa, jo ir vasara un gribas nedaudz iedegt. sataisos un tad vēstule no evuča un zvans - taisies pēc 20 minūtēm uz jūru braucam. ha ha.