ar pārliecību, ka tikai iebrauksim slimnīcā, lai ātri apskatās manu aci, izraksta pilienus un es tālāk dodos savās darīšanās, es tur aizkavējos uz pāris dienām.
mans garastāvoklis pa ceļam uz palātu sāka diezgan ātri noplakt, bet tad es ieraudzīju kati, viņa mani samīļoja, un tā nu es atguvos. tā bija pati labākā slimnīcā būšana kāda man bijusi. -no rīta guļu cik patīk, tad ir procedūru un analīžu laiks, un tad sākās labākais - apmeklētāju laiks. tik daudz cilvēki apgrozījās, ka mūs jau pastāvīgi dzina ārā no nodaļas. he he
vēl jau forši, ka raitis salauza kāju. ne jau kājas salaušana ir forša, bet tas, ka arī viņš ir slimnīcā, jo nu tas nozīmē vairāk cilvēki, lielāka jautrība.
ja nav citas iespējas atpūsties un satikt draugus, tad dzīve pati piespiež. vēl tagad kāds ik pa laiciņam piezvana un prasa vai vēl var nākt paciemoties. un kāmis ar rūdi man atnesa zaļu jogurtu, un vispār visi tik daudz ko nesa..
par vakardienas vakaru, ilgo un sāpīgo nakts sarunu es negribu rakstīt. kate pārāk stipri trāpīja tur kur tiešām sāp.
bet es esmu mājās, rīt dodos uz darbu, un nekas jau nav mainījies..