es gribētu tā, lai man gribas.
bet nekā.

viss ir tādāa.
ar visu lielo vakardienas ālēšanos pazaudēju rentgena uzņēmumu. nu es taču ārstam nevaru teikt, ka biju piedzērusies. bet viņi arī nav gudri, tik maziņa tā bildīte. tas jau nebūtu loģiski, ja es nepazaudētu.
mīnuss budžetā un būs labi. bet varbūt arī nebūs. esmu jau liela, vai ne, bet man tāpat ir nenormāli bail no tā, ka kāds kaut ko griezīs manā mutē. āk, es iedomājos tās asinis un visu āaaak. un es būšu spiesta to redzēt, mani neiemidzinās.

tad jau labāk rakstu zpd. bet varbūt arī nē.
nemaz, nemaz negribas ne rītdienu, ne to, kas būs pēc rītdienas, ne pēdējās skolas dienas, ne vasaru. panīkums un vienaldzība.

bet vakars taču bija jauks.