nu ko, par vienu sliktu dienu vairāk.

tieši tas, ka viņi ir ar mani, liek man justies tik sasodīti vientuļai.
bet tā bija mana izvēle.

viņš palīdzēja saprast, kāda es patiesībā esmu. un par to es dusmojos. -uz sevi, bet caur viņu. gribas atvainoties, tikai nav nekādas sajēgas par ko.

autobuss padarīja šo dienu līdz galam pretīgu. otro dienu pēc kārtas braucu ar to autobusu. tā pati sieviete atkal iekāpa tieši pirms manis, apsēdās manā mīļākajā vietā. atkal, lai vismaz būtu tālāk no cilvēkiem, ja ne savā mīļākajā vietā, devos uz autobusa galu. bet atkal tie trīs vecie vīrieši apsēdās man nepieklājīgi tuvu, un man nācās pārsēsties. nav iespējams, ka viņi tā dara katru dienu. tas ir nāvējoši.
principa pēc rīt iešu mājās ar kājām.

un zpd es nerakstīšu, jo manam darba vadītājam nav laika priekš manis. nav jau jēgas runāt kaut ko uz riņķi, un teikt, ka par mani daudz domā, ja tā nav taisnība, ja tas nekur neatspoguļojas.

vēl kādu bezjēdzīgu dienu? jā, rīt viena būs. parīt vēl viena. tad vēl, un vēl.