. ([info]evita_) rakstīja,
@ 2007-10-31 17:47:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
neliela baiļu lēkme ik reiz, kad dzirdu durvju zvanu neīstā, negaidītā brīdī. pie manis neviens nenāk, un ja nāks - būs pašam sava atslēga. ar kaimiņiem man attiecību nav. laikam jau nav nekas īpašs, ja vienkārši ignorēju durvju zvana pogas spiedēju.

šī diena pielīdzināma viduvējībai. es zinu kāpēc,un šis iemesls ir jāaizmirst.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]_linda_
2007-10-31 19:02 (saite)
eh. es pirmo reizi arī atvēru, kad gaidīju ciemiņu, bet tur bija 3 mazas meitenītes, prasīdamas saldumus. es laikam biju īpaši ļauna, ka vnk aizcirtu durvis. un tad es arī vairs nevēru vaļā durvis. :D

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]evita_
2007-10-31 19:33 (saite)
pēc trešās reizes es beidzot sapratu, kas par vainu, ko visiem vajag no manām durvīm. :D -ceturtā tagad!

es nemāku būt tāds sātans, tāpēc vienkārši turpināšu ignorēt (mm)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]anjucis
2007-10-31 20:55 (saite)
bļe nu nemākat jūs būt sātani!
no manis vnk visi baidās un neviens pat nenāk! :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]evita_
2007-10-31 21:05 (saite)
drīm ōn. :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?