sajūta kā svētkos - tīrs, svaigs, nepārpildīts.
sāpju bezspēkā novērst koncentrēšanos uz šo jau apnikušo sāpi, tās vietā radot jaunu un vēl nepierastu. un ko tālāk, kad arī šī vairs nebūs izturama? likt klāt vēl vienu? tad vēl, un vēl..


vakardiena bija tiešām grūta, bet es izturēju. sajūta, ka ar katru soli Tev uzkrauj klāt smagumu. un jo vairāk soļu, jo smagāks viss šķiet. bet laika apstāties nav tāpat kā nav laika steigties, jo ir vienkārši jādara.


cienījamā bioloģijas skolotāja atteicās būt par vadītāju manam zinātniskajam darbam, kas pamatā būs par diareju. es apzināti teicu "būs", jo darbs būs un būs ar nodaļa par cilvēku attieksmi.