ūdens pīpe ir sarūsējusi un palikusi nelietojama. ko gan es darīšu ar 11 paciņām tabakas? -ēdīšu!
un tās ir manas atvadas no vasaras? -nē, nē. tas jau ir rudens. pērkona laikā, basām kājām lasīt ābolus. tā smarža ir ideāla. mazāka būdama, gan nevarēju ciest to sajūtu, kad pēda sajūt zāli. šķita, ka staigāju pa sausiem, kodīgiem salmiem, kas skrāpē, lai gan tā jau tikai zāle. un vēl man bija bail no ķirzakām. pirmo reizi, kad viņu ieraudzīju, skrēju pie vecātēva un neprātīgi skaļi kliedzu (vispār agrāk es biju daudz skaļāka un bieži neprātīgi kliedzu, kā jau bērni) : "tur bija kaut kas garš un vēl kaut kas klāt!!" -jā, šo tekstu vecaistēvs man pieminēja bieži, līdz viņš nomira, un tekstu visi aizmirsa, tikai ne es.



šodien skolā nebija tik garlaicīgi kā vakar, un šodien ir vieglāk atbildēt uz jautājumu - "kas labs ar mani šodien notika?" iejautājos vai kāda slimība der par tēmu zinātniskajam darbam. Lita nedaudz nopūtās un gribēja jau stāstīt par to, ka AIDS jau ir tik izrunāta tēma, ka nav vērts, bet es nepieklājīgi viņu pārtraucu ar - "un caureja?" tad tāds jauks klusuma brīdis, puiši iesmējās, bet skolotāja neapmulsa un teica, ka es vismaz varēju lietot zinātnisko nosaukumu. kuru es protams arī zinu - diareja. vēl tikai jāatrod darba vadītājs, kas būs grūti, un pētāmā problēma, bet tā kā diareja ir aktuāla problēma (es tikai nezinu kam) tas būs viegli. viena problēma mazāk. "lai jūs pierastu visu darīt laikā, jo tā ir laba sajūta" -es jau nesaku, ka nav.