it kā apkārt cilvēku ja ne gluži miljons, bet gan visi tuvākie ("ģimene un radi") un vēl daudzi, kas noteikti nav tuvākie, bet es vienalga jūtos nožēlojami vientuļi. šķiet, ka man vairāk patīk viena cilvēka nedalīta uzmanība. tad vienīgais variants šķiet piedzerties, lai arī kā tas aizliegts daudzo zāļu dēļ. bet tas tikai tāpēc - lai nejustu. apbrīnojami, cik viegli to panākt.

četrus mēnešus nebiju jutusi sajūtu "nekur nav tik labi kā mājās". -šodien ir. jo šeit ir mana gulta, mana sega un mans miegs. ā un jā - mana grāmata.



...bet atgriezties nav iespējams. tikai tālāk un uz priekšu. tad vēl un vēl.