evergreen - pat izbriiniiti

saprātībai (saprātīgumam, saprātam) nav nekāda sakara ar ticību kā tādu.

saprātīgi ir ticēt vieniem izteikumiem un citiem neticēt. ja kāds cilvēks ģenerē daudz izteikumu, kuriem nevar ticēt, tad vieglāk ir sākt neticēt cilvēkam, nevis katru reizi pārbaudīt viņa teikto, lai atklātu, ka tam atkal nevar ticēt.

ar saprātīgumu, manuprāt, var saprast indivīda prasmi / spēju dzīvot šajā pasaulē. parasti par nesaprātīgām rīcībām mūs soda un par saprātīgajām apbalvo. (vai arī - paši sodām, paši apbalvojam).

lai nu kā, ar saprātu nav jāsaprot nekas īpaši augsts un pārāks, tā drīzāk ir prasme rast problēmu risinājumus.


un ticēt kādam ne vienmēr nozīmē rast problēmu risinājumu. dažkārt ticēt nozīmē nerast problēmas risinājumu.

piemērs nav tālu jāmeklē - cilvēkam ir biznesā problēmas un viņš iet pie zīlnieces. tā vietā, lai viņš nodarbotos ar viņa biznesam relevantajiem faktoriem, viņš ļaujas ticībai un pievērš uzmanību pesteļiem.

tāpat ir ar ticību cilvēkiem. uzklausot viņu teikto, mēs mēģinām (apzināti vai neapzināti) uzmest viņu iespējamo uzvedību kādās nākotnes situācijās. ja cilvēks saka - man patīk rozes, bet saņemot tās dzimšanas dienā viebjas un lamājas, tad tas nozīmē, ka noticēt cilvēkam ir izrādījies nesapratīgi, jo šī ticība nav ļāvusi veikt rīcību, kas atrisinātu problēmu / sagādātu apbalvojumu. (pie nosacījuma, ka šajā rožu situācijā nav kādi citi būtiski faktori).


kāpēc tev varētu neticēt? varbūt cilvēki ir novērojuši vai iedomājušies, ka neieklausoties tevī un neņemot tevi galvā, viņu sadarbība / komunikācija ar tevi noved pie labākiem rezultātiem (proti, ja viņi vadās pēc savas saprašanas). un otrādi, ja ieklausās tevī, mēģina saprast un modificēt savu attieksmi / uzvedību, tad rezultāti ir daudz nelabvēlīgāki. te, protams, ir jānošķir ietiepība, savtīgums un aprobežotība no daudz maz objektīviem faktoriem. tikpat labi var gadīties, ka cilvēks nav pieradis ticēt un nekad neņem citus galvā un dara pa savam, kā tas, ka viņš ir mēģinājis noticēt, darīt kaut ko rēķinoties ar tevis teikto un aplauzies vairāk nekā būtu tad, ja nebūtu tevi ņēmis galvā...

...apnika.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu arii vareetu kodoliigaak
ir sapraatiigi ticeet man taapeec, ka es zinu, kas, kaa, kapeec utc man ir labaak
taa kautkaa es to paplashinu, taa es redzu nelielu iecietiibu pret citu, zinaamu solidaritaati, zinaamu veidu kaa cieniit tavus paardziivojumus, tacu pat shobriid man skjiet, ka driizaak tieshaam ir vieplji un kulaki un shaada, manis izdomaata ticiiba driizaak robezojas ar biblisku otra vaiga pagrieshanu, sapraatiigs ir indiviids, kursh man tic, ja veelas ar mani paarmiit vairaak nekaa divus vaardus, sapraatiigums un probleemu risinaashana, jaa drosvien, tacu ticiiba neparaadaas tikai tur kur ir problemas, ja vien kaa probleema netiek klasificeets jebkas, vispaar tas ir pretiigi, ka tieshi tev to staastu un veel pretiigaak, ka tu man kautko saki, neskatoties uz to, ka tev ir apnicis, ja kasaas uzraxtiit apaxaa apnicis, tad neraxti saakumu, lai arii beigas, kaa kulaks manaa vieplii paliek tikai tavaa naakotnes uzmetumaa

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas apnika, starp citu, attiecās uz to, ka nebija pietiekami kodolīgi un sapratu, ka ir bišķīt par komplicētu, lai turpinātu. Ja tas būtu kursa darbs, tad izdzēstu visu. Bet tā kā tas ir ieraksts žurnālā, tad pierakstīju galā apnika. Varētu rakstīt "saputrojos", taču es nesaputrojos - sapratu tikai, ka tas teksts putros citus.

Bet nu par lietu:

1) Cilvēks nevar pretendēt uz ekskluzīvām tiesībām zināt, kā viņam pašam būs labāk.
Retrospektīvi par to varētu liecināt izteikumi tipa "ja tu man nebūtu pateicis, tad es pamatīgu kļūdītos".

2) Cilvēks nevar pretendēt uz ekskluzīvām tiesībām pazīt sevi.

3) Par cilvēku var teikt, ka cilvēks ir problēmas risinoša būtne. Problēmas ir jautājumi. Problēmas ir tad, ja gribas citādāk nekā ir. (Vai arī gribas paturēt "kā ir" tad, kad tas mainās).


Saprātīgi var būt nevis ticēt, bet tikai uzklausīt. Varbūt, kādā kontekstā varētu būt arī svarīgi saprast tevi. Un citā varbūt arī tev noticēt. Taču nav tāda saprātīgi = ticēt.

Es tev, piemēram, neticētu, ja tu stāstītu par pasaules uzbūvi, taču labprāt ticētu, ja tu stāstītu par savu mīļāko zobu pastu.

Bet problēma jau ir citā - parasti cilvēki grib vienkārši, lai otrs nemelo. Proti, lai apzināti nestāsta nepatiesību par savām sajūtām, attieksmēm utt. Un stāstītājs arī parasti vēlas, lai viņam tiktu piedēvēts tas, ko viņš par sevi stāsta.

Taču ticībai nav nekāda sakara ar saprātīgumu tajā aspektā, ka ticēt ir viens, bet rīkoties (pagriezt vaigu) pavisam kas cits. Vēl vairāk, likt ticēt vienmēr nozīmē likt rīkoties / mainīt rīcību. Tāpēc bieži vien cilvēki izvēlas neticēt, lai nebūtu jārīkojas viņuprāt dīvainā veidā.

Tu prasi jocīgas ticības (un sekojoši rīcības), balstoties uz savu jocīgo vīziju, kura citiem ir sveša. Varbūt tieši nesakritība viedokļos vai dīvains pamatošanas modelis liek tev neticēt.

Piemērs būs absurds, bet principiāli maz atšķirsies. Tātad, cilvēks stāsta, ka viņam uzbrūk pannas pa nakti un pieprasa kādu rada gabalu sasist visas pannas ar āmuru, jo tad tās nevarēšot viņu nogalināt. Kas ir vienkāršāk - neticēt, ka uzbrūk pannas, vai arī pagriezt vaigu, sasist pannas un tā arī nesaprast - kāds no tā labums.

Vai cits piemērs, kad tas darbojas otrādi - kāds zinātnieks atklāj nepārtrauktību dabā un apgalvo, ka cilvēki ir cēlušies no mērkaķiem. Arī viņam netic, taču viņš turpina pētījumus, viņam ir sekotāji, piekritēji un galu galā 20. gadsimtā, ja tu netici Darvina hipotēzei, tad tici kaut kādām neempīriskām reliģiskām idejām.

p.s. Padarīt savu teikto ticamu - tas ir katra stāstītāja paša uzdevums.

Jo ja tu atšķiries, tu varbūt esi ģēnijs, kas saskatījis to, ko daudzi neredz. Bet varbūt idiots, kas sapisies prātā un gvelž pilnīgas muļķības. Bet varbūt tev apkārt ir idioti. Vai varbūt ģēniji?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bļaģ, suic, tu esi riktīgi kompleksains īblis. dzīves tev nav un nebūs. sapūsti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Dzīves man nav? Ir!
Dzīves man nebūs? Kaut kad noteikti vairs nebūs, bet pagaidām ir!
Kompleksains? Mēreni! Taču no kurienes tu to šajā tekstā izrāvi?
Sapūt? Ar prieku, bet kaut kad vēlāk!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

a tev baigi patīk ap vecām prostitūtas fekālijām ņemties? :) nu, ir ar hobijs tev. vēl viens pierādījums, ka dzīves nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

...vecas prostitūtas ir daudz dzīvākas par tavu anonīmo pļerkstēšanu.

tas ko tu sauc par dzīvi ir lēts surogāts, kurš allaž tiek muļķiem iesmērēts kā kaut kas vērtīgs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja? esi pārbaudījis, ka šamās dzīvelīgākas? ceru, ka šī pārbaude būs bijusi patīkama, gerontofīl ar koprofāgijas novirzi. nu, ko tu slimama padarīsi...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

To cilvēku masas, kurus tu sauc par veseliem (tevi pašu ieskaitot) arī ir tas, kas padara šo pasauli par mēslu bedri.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un sevi pašu noteikti uzskati par visveselāko slimo masu vidū? ā nē, tu teici, ka esi mēreni kompleksains, tātad noteikti uzskati sevi par vienu no izredzēto-veselo elites. atradies veseluma kritēriju nolicējs, bļaģ. smiekli nāk, nudien.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atnāc, izsmiesies! :-/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

redzēs, kurš smiesies pēdējais.

(Reply to this) (Parent)

kas tas par naidiigu anoniimikji uzradies?
par ticeeshanas saturu un arii jeegaam es ceru veel parunaat klaatienee, veel driizaakajaa laikaa
bet tur ar taam jeegas pasauleem, ja taas iesaista tajaa vietaa kur tu to vareeji izdariit bet neizdariji, tad ticeeshanas domaajamiiba sanaak citaadaaka, taada kaa man, par meloshanu/nemeloshanu ko shajaa gadiijumaa nedomaaju, kur man taa issti iebilst nebuutu ko, ticeeshana faktiem (tjipa darvina cilveeks ceelies no peertikja) un ticeeshana citu jeegpilnajiem staastiem (protams arii darvina staasts ir klasificeejasms kaa tikai staasts, taads pats kaa mans tavs utc, tacu reaali nebuut vinjsh taa neklasificeejaas, kautkas tomeer kontrolee klasifikaaciju, kura nav veicama)taatad atskjiras gribeeju teikt, cilveeki izveelas (ne taa ka briiva izveele, vareetu teikt determineeta briiva izveele da vvz) ticeet vieniem staastiem citiem nee hmmm nevaru piekrist tam ka ticiiba paredz likt maniit riiciibu, man skjiet taa ticiiba, kuru es speeju iedomaaties, tieshi otraadi ljauj otram indiviidam riikoties peec vinja metodeem, jo tacu esi npoticeejis tam, ka vinjsh savaadaak nevar, ka vinja riiciiba saskan ar vinja jeegaam, likt cilveekam riikoties citaadaak noziimee apshaubiit vinja jeegas, kuras nosaka riiciibu
bljins, ceru ka neapveltiisi mani ar paaraak gariem precizejumiem, argumentiem pretargumentiem verificeejumiem falsificejumiem un tc

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es domāju, ka ja cilvēks kādam kaut ko stāsta (saka), tad viņš apzināti vai neapzināti grib kaut ko panākt.

Pretējā gadījumā, ja viņš neko negrib panākt, tad kāpēc sūdzēties, ka neviens viņam netic? Jo ja jau nekas no tā otra netiktu prasīts un gaidīts, tad jau arī nebūtu atšķirības starp ticēšanu un neticēšanu (no stāstītāja pozīcijas).

p.s. Kā allaž tavus tekstus nemaz īsti nevaru izlasīt. Sarežģīti pārāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

panaakt - lai tu ticeetu
verbuut no taa izriet solidaritaate, cienja, miilestiiba, sapratne un vvz kas veel, aa jaa un svariigaakais, mazaak moralizeeshanas par to kaa vajadzeeja/nevajadzeeja riikoties un par to kaa jaadziivo, kas jaadomaa, kaa staasti jaastaasta, tiesa gan uz tevi tas attiecas mazaak, jo tu esi labs, miiljsh un vispaar, vismaz manos staastos

(Reply to this) (Parent) (Thread)

[Error: Irreparable invalid markup ('<domīgi>') in entry. Owner must fix manually. Raw contents below.]

(Reply to this) (Parent)