Es domāju, ka ja cilvēks kādam kaut ko stāsta (saka), tad viņš apzināti vai neapzināti grib kaut ko panākt.
Pretējā gadījumā, ja viņš neko negrib panākt, tad kāpēc sūdzēties, ka neviens viņam netic? Jo ja jau nekas no tā otra netiktu prasīts un gaidīts, tad jau arī nebūtu atšķirības starp ticēšanu un neticēšanu (no stāstītāja pozīcijas).
p.s. Kā allaž tavus tekstus nemaz īsti nevaru izlasīt. Sarežģīti pārāk.