evergreen - jeega

Iesaku palasīt Renē Dekarta darbus

viņš viens no pirmajiem tik smalki iztirzāja šo problēmu par šaubām, man kāreiz šodien kultūras vēsturē par to stāstīja

(Reply to this) (Thread)

:)))))
dekarts :))) man toc nepaliidz :) vismaz tie kas pieejami latviskaa variantaa un tie kas pieejami krieviskaa variantaa arii ir visai nesaistiiti ar jeegas jautaajumu manaa skatiijumaa un patiesiibaa vinja uzstaadiijumi ir visai neizprotami no mana viedoklja, dievs paraadaas kaa argumentaacijas dalja kaa es to saprotu, bet izradaas ka var arii citaadaak kaa probleemas paraadiishanas nepiecieshams fakts, nu nezinu taa arii vinjaa neiebraucu neskatoties uz pusgada lekciju kursu dekarta meditaacijaas...

(Reply to this) (Parent)

es visu laiku domāju par to vai ir vai nav jēga. vienalga kur un vienalga kam. tapēc jau jūdzos. un robežas nav sataustāmas.

(Reply to this) (Thread)

es to taa savas subjektiivaas pieredzes rezultaataa... robeza drosvien ir taa kuraa tu atsakies no bezjeedziibas uzstaadiijuma, lai paliktu dziivs un maaciitos existeet bezjeedziigaa pasaulee... es nezinu shis staavoklis man ir saliidzinoshi jauns taadeelj arii jautaaju lai kaukaa vismaz sakaartotu sho priexstatu, tas arii lielaa meeraa saistiits ar fiziologiju... es jautaaju kas sho staavokli vispaar padara iespeejamu... un cik tas ir nopietni un pie kaa tas noved galeejaa variantaa, ja kaa galeejo variantu atcelj pashnaaviibu.. cik taalu var iet veel kontroleejot sevi...ahhh

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es domāju, ka pasaulē
Nav prātīgs it nekas,
Un mūsu dzīves nozīme
Ir tīrās muļķības.
Bez mērķa cilvēks blandās te,
Par gudrām lietām spriedelē,
Bet galā dumjš ir viss.
Un vēders - dievs visaugstākais,
Ikkatris pats sev tuvākais,
Tiklīdz kā izsalcis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Pa melnu dubļu ceļu brienu, Pie domas domu sienot klāt, Lai mani brāļi
kādu dienu Līdz saulei spētu aizdomāt."

(Reply to this) (Parent)

Par tālu aiziet nav iespējams. Tiem, kuri ir aizgājuši par tālu, (vairs) nav iespējams pajautāt.

Te nu, izejot cauri milzīgam dzīves posmam, atkal atgriežos pie tās pašas vecās stoiķu gudrības - saprātīgo liktens ved, nesaprātīgo - velk.

Cēloņi ir visam, mūsu rīcībai, domām, uzvedībai. Un jo labāk mēs saprotam savu cilvēka dabu, savu raksturu, jo vieglāk mums ir necerēt uz kaut ko neiespējamu. (Piemēram, jēgu - skeptiķim...)

(Reply to this) (Thread)

man skiet ka pirmais teikums ir pretrunaa ar otro. es tieshi par to jautaaju kuraa briidii apstaaties lai peec tam atkal vareetu sheit seedeet un raxtiit
jo vairaak es sevi paziistu, jo lielaakas iespeejas no sevis tikt valjaa

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tikai no formālā viedokļa. Pārfrazēšu - pat tālu aiziet nav iespējams. Toties iespējams aiziet tik tālu, ka runāt vairs nav iespējams.

Un izzinot sevi, pieaug ne tikai iespējas tikt no sevis vaļā, bet arī ar sevi sadzīvot. Izņemot īpaši klīniskus gadījumus. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

veroties apkaart tu redzi cik daudzi tie vienkaarshi sadziivo. es nedomaaju ka lai sadziivotu ir jaaizzin sevi, sadziivot ar sevi var dazaados liimenjos..
sevis saprashana sniedz lielaakas iespeejas, paraada citus riiciibas modeljus, liek apjaust iespeejamiibu un nolemtiibu, ljauj pacelties paari ikdieas peleekajai vienaldziibai lai ieraudziitu bezceriibas veldzi nu es veel iisti nezinu cik daudz un ko tas dod, bet sadziivoshana ar sevi ir sekundaara man skiet...skietams ir viss un savaa skietamiibaa es maldos kaa puteklis saules gaismaa izgaismots nessniedz zemi un nesasniedz sauli, tikai plivinaas liidzi tam kur tiek puusts, taa mees visi kaa maaceedami pielaagojamies apstaakljiem lai izdziivot speetu...
ajiiiiiii

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sadzīvošana ar sevi ir galvenais. Cilvēku rīcība rodas no tā, ka cilvēks vēlas sadzīvot ar sevi. Visādās ziņās. Sākot no barības uzņemšanas, beidzot ar sociālo statusu, cieņu, slavu, utt.

Kas tev liek darīt kaut ko tā, nevis citādi? Domāju, ka ideja par to, ka tā būs patīkamāk sadzīvot ar sevi. Kauns? Bailes? Tas viss taču ir tikai nebūšana mierā ar savu pašreizējo stāvokli.

Jā, tev taisnība - sadzīvot var dažādos līmeņos. Gan nerubījot nekā, gan varbūt arī rubījot diezgan daudz. Bet redzi, tas ir kā ar saprašanu - ka mēs nonākam pie tā paša, kas sākumā, tikai izgājuši saprašanas ceļu, zinot visu daudz detalizētāk. Vai to vajag? Cilvēkiem, kas visu vēlas pamatot, noteikti vajag. Citiem nevajag. Tāpēc arī tādi līmeņi.

Tikpat labi kāds alkāns teiks "viss ir sūds", kā varbūt kāds filozofs-pesimists. Tikai vienam būs sašaurināts skatījums un trula dvēseles (prāta) daba, bet otrs redzēs lietas tuvākas īstenībai. (nosacīti)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aj suic mmmm paarlasu un gurdeni ieelpoju, tu tur eiropaa viiksna zinjoja ka francijaa esat, es te paardomaaju un veeljoprojaam spiiteeju sev, viss ir taa kaa tu raxti, un vienaa dienaa arii es izbeigshu sisties gar sienaam un maaciishos samierinaaties ar visu ko speeju sevii ieraudziit.....

(Reply to this) (Parent)