es visu laiku domāju par to vai ir vai nav jēga. vienalga kur un vienalga kam. tapēc jau jūdzos. un robežas nav sataustāmas.
es to taa savas subjektiivaas pieredzes rezultaataa... robeza drosvien ir taa kuraa tu atsakies no bezjeedziibas uzstaadiijuma, lai paliktu dziivs un maaciitos existeet bezjeedziigaa pasaulee... es nezinu shis staavoklis man ir saliidzinoshi jauns taadeelj arii jautaaju lai kaukaa vismaz sakaartotu sho priexstatu, tas arii lielaa meeraa saistiits ar fiziologiju... es jautaaju kas sho staavokli vispaar padara iespeejamu... un cik tas ir nopietni un pie kaa tas noved galeejaa variantaa, ja kaa galeejo variantu atcelj pashnaaviibu.. cik taalu var iet veel kontroleejot sevi...ahhh
| From: | klaide |
Date: | 30. Maijs 2003 - 15:52 |
---|
| | /Veidenbaums/ | (Link) |
|
Es domāju, ka pasaulē
Nav prātīgs it nekas,
Un mūsu dzīves nozīme
Ir tīrās muļķības.
Bez mērķa cilvēks blandās te,
Par gudrām lietām spriedelē,
Bet galā dumjš ir viss.
Un vēders - dievs visaugstākais,
Ikkatris pats sev tuvākais,
Tiklīdz kā izsalcis.
"Pa melnu dubļu ceļu brienu, Pie domas domu sienot klāt, Lai mani brāļi
kādu dienu Līdz saulei spētu aizdomāt."