![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
14:49
Sadzīvošana ar sevi ir galvenais. Cilvēku rīcība rodas no tā, ka cilvēks vēlas sadzīvot ar sevi. Visādās ziņās. Sākot no barības uzņemšanas, beidzot ar sociālo statusu, cieņu, slavu, utt.
Kas tev liek darīt kaut ko tā, nevis citādi? Domāju, ka ideja par to, ka tā būs patīkamāk sadzīvot ar sevi. Kauns? Bailes? Tas viss taču ir tikai nebūšana mierā ar savu pašreizējo stāvokli.
Jā, tev taisnība - sadzīvot var dažādos līmeņos. Gan nerubījot nekā, gan varbūt arī rubījot diezgan daudz. Bet redzi, tas ir kā ar saprašanu - ka mēs nonākam pie tā paša, kas sākumā, tikai izgājuši saprašanas ceļu, zinot visu daudz detalizētāk. Vai to vajag? Cilvēkiem, kas visu vēlas pamatot, noteikti vajag. Citiem nevajag. Tāpēc arī tādi līmeņi.
Tikpat labi kāds alkāns teiks "viss ir sūds", kā varbūt kāds filozofs-pesimists. Tikai vienam būs sašaurināts skatījums un trula dvēseles (prāta) daba, bet otrs redzēs lietas tuvākas īstenībai. (nosacīti)