Will I Be Able To Leave You?
Laiku pa laikam atgriezhas doma, ka es vareetu sakravaat savas mantinjas un bez jebkaadas zinjas nozust, paarvaakties uz kaadu vietu Latvijas otraa pusee, kur mani neviens nezinaatu un saakt dziivi no jauna. Ir tikai viena liela probleema, kas man liedz sho ideju realizeet - shaubos, vai kaadreiz speeshu atstaat visus man shobriid tuvos cilveekus, visu savu jau izdziivoto dziivi taa vienkaarshi aiz muguras un aiziet bez peedu atstaashanas. Ne vinju deelj - sevis deelj. Paaraak daudz visa kaa, kas buutu jaaatstaaj. Atminjas, vietas, cilveeki, emocijas.

Un, ja arii es saaktu dziivi no nulles pavisam citaa vietaa - will it be any different? Savu dziivi mees veidojam pashi un sevi pazaudeet, arii labi gribot, nav iespeejams. Vismaz ne pilniibaa.

Tas noziimee, ka taa arii paliekam tepat, sapnju vazhaas, visu pashreizeejo slogu turpinot nest taalaak. Varbuut, ka tomeer es kaadreiz sanjemshos. Var jau buut...