man nav bojfrenda. pēdējās dienās jūtos par to diezgan ok.
man ir ļoti slims, kopjams kaķis un arī brīnišķīgas draudzenes
pāris mēnešus kādu reizi nedēļā satikos ar vienu tipāžu no tindera. Tas bija weird. viņš bija bezgala pareizs un izvairīgs
tā arī ne reizi nepamēģināja mani noskūpstīt vai apskaut, kaut gan gājām šad tad kkur pastaigāt vai ciemos. Tad atrakstīja, ka tomēr viņam šķiet, ka nekas nesanāks. es viņam jautāju, vai varbūt tomēr viņam patiesībā patīk puiši...
nu nav baigi žēl, bet nu savu pamešanas aktu viņš veica caur whatsapu tieši sliktājā iespējamā dienā, kad biju lielās bēdās par kaķi. tad nu vēl domāju, ka mans liktens ir mirt pavisam vientulībā
nākamā dienā gan palika pofig, gatavoju ēst un visu ko strādāju