Šoreiz prozaiski
Vakar uzlēju karstu tēju un iekrāmēju pa seju savam bijušajam, kad viņš teica, ka divus gadus dzīvoju ar viņu kopā kā prostitūta, (t.i. man par to maksāja šamējā tētiņš vai velns zin kas) un tā man ir izdevies iedzīvoties naudā, lai paņemtu dzīvokļa kredītu.
Vispār, ja man šobrīd kāds piedāvātu naudu par visu, ko man no šī jaunskunga bij jāpiedzīvo, ņemtu nedomājot. Ko tik šis nav teicis - gan, ka esmu kopā ar šo, jo viņš regulāri pērk paiku Maximā, gan, ka man ir sekss ar vēl kādu gandrīz katru dienu, gan, ka mans tēvs ir mani izvarojis, gan kā viss ko daru ir performance un nav pa īstam... Paldies, Dievam, šis viss ir garām. Bijām atsākuši komunicēt, palīdzēja mēbeles skrūvēt un kaķi pieskatīt, bij cerības uz draudzību un abpusēju atbalstu. Naivi tas bij.