Kad pazūdi uz laiku, salasies grāmatu kaudzes, gulšņā dārzā šūpuļtīklā, tad liekas, ka ir tik daudz ko teikt, bet kad atkal atej atpakaļ normālajā ikdienā, ar kaut kādu tur nerimstošo hiphopu fonā, sezonas aktualitātēs satērpies, tiecies, kafijojies, kārto visādas lietas, ballējies, iepazīsties, sarunājies par.. nu par ko.. par štruntiem visādiem, tad teikt nav vispār ko, nu vismaz neproti pateikt vairs neko.
Un uz jautājumu - nu, kas jauns? - saraustīti mēģini izrakt no sevis kaut ko negarlaicīgu un atsaki vien - ai, nekas.