Tikko pārnācu. Viena. Vēl melnajā kleitā, smagajiem auskariem turpinot sāpīgi pīties sprogās, neatraisījusi potītes no atlasa lentēm. Ieliku vīna glāzē dažus trauslus, zilus ziediņus. Nenāk miegs, gribas rosīties kaut ko, domāju - saņemties ap sešiem beidzot atsākt skriešanu vecajā stadionā par spīti tam, ka mums te zeme balta šonakt, vai - iedegt sveces, kamīnu, pagatavot sev brokastīs kakao, biezpiena plācenīšus ar aveņu ievārījumu, ieritināties segā pie filmas un sagaidīt gaismu logos... jā, tā, slinkums uzvar. Nē, ne tā, būs man mazie klusie svētki, tādai pat kā šobrīd - nepārģērbjoties. Ir Jurģi.