Sen neesmu bijusi teātrī, pēdējā laikā izrādes nogurdināja, ja nemaldos Džilindžera "Smiekli tumsā" bija punkts. Rīt "Ja mana sieva uzzinās". Pagastvecim S. Āboltiņa bija atsūtījusi dažus ielūgumus. Jaunlaicēnu saiets. Neviļus atgādināja to Tarantīno filmu ar Bredu Pitu, kur hitlerieši kā tādas žurkas tika sasaukti vienkopus zālē, aizslēģoti un..... UPD. Nujā, bija interesanti, patosa pārpilna ievadruna, par ienaidnieku uzveikšanu etc., šampis starpbrīdī, dzērvenes glāzēs ķiršu vietā, Repše iekš ādas paceltu galvu pāri visām galvām :) Izdzīvojām, tikai diezgan ļoti noreibām, otrajā cēlienā zālē smiekli šalca dubulti, un es domāju par to, cik daudzi no viņiem saredz un smejas paši par sevi, jo izrāde par politiķi (lielisks A. Bērziņš) visās šī vārda nozīmēs.