Diskusiju trio
Vakar paguvu būt trijos pasākumos... tāds neliels skrējiens, lai "atietu" no 5 stundu rakstītā maģistra eksāmena, pēc kuras bija tāda sajūta, it kā uz galvas būtu uzkritis krietns ledus gabals.
Tad nu biju i/z Arsenāls, kur notika diskusija par izstādi "Re, cik jauki?". Ilgi tomēr nenosēdēju... tā gadās. Gāju tālāk. Toties Arsenālā satiku sen nesatiktu filosofijas studiju biedru A.M. Ar viņu gan kaut kas ir atgadījies vai vismaz kāds atgadījums joprojām turpinās, jo sarunā ar viņu mani nepameta sajūta, ka esmu bijis vien kā tāds modinātājs, kas iezvanījies viņa sapņojuma nostūrī, kuru nospiežot var atkal ļauties tālākam sapņojumam vai mijkrēslim...
Pēc tam Aristotelis, Rētorika un izglītība. Dzirdēju vien L.M., kas analizēja, kas ir siloģisms. Atkal vien nosēdēju kādu pusstundu. Tā gadās...
Vēl pēc tam KIM's ar Kognitīvo centra vieslektoru no Itālijas - B.Pinna - 'visual science' pārstāvis runāja par vizuālajām ilūzijām, ko rada krāsas. Kontūru krāsas ietekmē laukuma krāsas uztveri. Ja līnija veido apli un līnijas malas ir dzeltenas, tad laukumu uztveram kā dzeltenu. Objekta krāsu mēdzam noteikt, vadoties pēc objekta perifērijas krāsas, piemēram, ja ziedam vidus ir balts, bet malas dzeltenas, tad sakām, ka zieds ir dzeltens ar baltu vidu. Tad vēl "Arlekīna efekts" - objektus, kas sastāv no atšķirīgām krāsām (tērpušies kā Arlekīni), tomēr uztveram kā vienotus objektus, lai gan tie ir 'sašķelti'. Magrits un Kadinskis ir krietni vien spēlējušies ar šīm ilūzijām. Nu un tādā garā... Varbūt pietrūka praktisku piemēru, kur šie zinātniskie atklājumi tiek pielietoti, taču bija visnotaļ interesanti. Interesentu bija tik daudz, ka KIM'ā pat nebija kur sērkociņam nokrist. KIMā satiku senu draugu, mākslinieku A.Z., kas teica, ka mākslinieks J.B. ir melis, bet māksliniece D.K. ir dabas bērns, kas nesaprot, ko glezno. Pēc diskusijas runāju ar D.V. par kognīciju reprezentācijas problēmām, Dekartu, Strosonu un "filosofiju Latvijā"...
Daži piemēri no diskusijas KIMā.
Piemēram, kādā krāsā ir gleznā redzamais ceļš - dzeltens, melns, zils... ?
Cits piemērs:
Arlekīns un tā efekts...
Bet neatslābstam! Gatavojamies noskaidrot LIELOS JAUTĀJUMUS! Tad nu beidzot... - sīkāk šeit.
Tad nu biju i/z Arsenāls, kur notika diskusija par izstādi "Re, cik jauki?". Ilgi tomēr nenosēdēju... tā gadās. Gāju tālāk. Toties Arsenālā satiku sen nesatiktu filosofijas studiju biedru A.M. Ar viņu gan kaut kas ir atgadījies vai vismaz kāds atgadījums joprojām turpinās, jo sarunā ar viņu mani nepameta sajūta, ka esmu bijis vien kā tāds modinātājs, kas iezvanījies viņa sapņojuma nostūrī, kuru nospiežot var atkal ļauties tālākam sapņojumam vai mijkrēslim...
Pēc tam Aristotelis, Rētorika un izglītība. Dzirdēju vien L.M., kas analizēja, kas ir siloģisms. Atkal vien nosēdēju kādu pusstundu. Tā gadās...
Vēl pēc tam KIM's ar Kognitīvo centra vieslektoru no Itālijas - B.Pinna - 'visual science' pārstāvis runāja par vizuālajām ilūzijām, ko rada krāsas. Kontūru krāsas ietekmē laukuma krāsas uztveri. Ja līnija veido apli un līnijas malas ir dzeltenas, tad laukumu uztveram kā dzeltenu. Objekta krāsu mēdzam noteikt, vadoties pēc objekta perifērijas krāsas, piemēram, ja ziedam vidus ir balts, bet malas dzeltenas, tad sakām, ka zieds ir dzeltens ar baltu vidu. Tad vēl "Arlekīna efekts" - objektus, kas sastāv no atšķirīgām krāsām (tērpušies kā Arlekīni), tomēr uztveram kā vienotus objektus, lai gan tie ir 'sašķelti'. Magrits un Kadinskis ir krietni vien spēlējušies ar šīm ilūzijām. Nu un tādā garā... Varbūt pietrūka praktisku piemēru, kur šie zinātniskie atklājumi tiek pielietoti, taču bija visnotaļ interesanti. Interesentu bija tik daudz, ka KIM'ā pat nebija kur sērkociņam nokrist. KIMā satiku senu draugu, mākslinieku A.Z., kas teica, ka mākslinieks J.B. ir melis, bet māksliniece D.K. ir dabas bērns, kas nesaprot, ko glezno. Pēc diskusijas runāju ar D.V. par kognīciju reprezentācijas problēmām, Dekartu, Strosonu un "filosofiju Latvijā"...
Daži piemēri no diskusijas KIMā.
Piemēram, kādā krāsā ir gleznā redzamais ceļš - dzeltens, melns, zils... ?
Cits piemērs:
Arlekīns un tā efekts...
Bet neatslābstam! Gatavojamies noskaidrot LIELOS JAUTĀJUMUS! Tad nu beidzot... - sīkāk šeit.
es nezinu kas ir D. V., taču mēs šogad (30. aprīlī) rīkojam studentu konferenci "kas notiek galvā?" - par prātu, psihi, garu, ķermeni, kognīciju un tamlīdzīgām figņām. tuvāko dienu laikā taps call for papers, varu iemest arī cibā. (doma tāda, ka jūs esat aicināti uzstāties).
Bet izklausās interesanti. Vienīgi žēl, ka call for papers tik novēlots. Parasti jau tomēr kādu 5 vai 6 mēnešus pirms pasākuma tādas lietas tiek paziņotas.
call for papers rīkot agrāk nevarējām nekādi, jo budžets tika apstiprināts tikai pirms divām nedēļām. uzreiz pēc tam gājām pie Šķiltera, kurš laipni piekrita palīdzēt. esam uzrunājuši vairākus pasniedzējus & ieinteresētos, gatavību uzstāties izrādījuši jau ~10 cilvēki, to skaitā Šķilters, Svece, Kačans, Šuvajevs (par to, kāpēc Dekarts nebija duālists vai bezapziņu), Signe Mežinska (par cognitive enhancement), Signe C. (http://twitter.com/simbelsim / simbel) par to pašu embodied congition, Ingmārs F. par kaut ko līdzīgu (http://twitter.com/tepirs / eto_silo), Reinis I. par hvz ko (http://twitter.com/slikts / fatalis), kā arī (šeit ir lielāka jautājumzīme) saintelogi un kāda kristiešu sekta, ko vakar uzrunāju Grāmata 2010. es pats plānoju runāt par "mind" latviskošanu.
kā redzi, varētu būt diezgan interesanti. piebildīšu arī ka to štelli nevajadzētu uztvert pārāk nopietni, jo tā tomēr būs studentu konference (vislabākajā gadījumā, viesi uzstātos pamīšus ar studentiem (lai puse nenotinās uzreiz pēc keynote runātājiem)). referātus/slaidus pēc tam varēs pieslīpēt un publicēt internetā, taču nekādu citu iespēju publicēties piedāvāt nevaram. arī runāšanas laiks visdrīzāk būs ne ilgāks par pusstundu, lai neatbaidītu studentus. pagājšgad studentu konferences (par mūžīgo filozofiju) cfp notika divas nedēļas pirms tās. darbus neiesūtīja neviens (d'oh) un tā nenotika vispār. šogad pie stūres ir citi
Šuvajevu gan (kā parasti) nesaprotu. Ir Kotinghemam raksts, par to, ka Dekarts ir nevis duālists, bet triālists. Bet basically noliegt, ka viņš bija duālists (t.i., apgalvoja, ka basically viss, kas eksistē ir reducējams uz divām substancēm) ir diezgan traka interpretācija.
uzrunājot cilvēkus mums nebija jausmas, kāda būs atsaucība. pats galvenais, ko gribam panākt, ir atrast interesantus cilvēkus, kas parasti no vff turētos pa gabalu. ne visi šeit ir K. roklaižas.
varbūt atstāj arī e-pastu arī tu, vēlāk aizrakstīšu par mazliet citu, arī ar filozofiju saistītu lietu
Īsti nesapratu, kas ir tas, kas tev šeit pietrūka. Cik saprotu, tad runa ir par to, ka šādā veidā mēs vairāk uzzinām par vizuālo uztveri. Pieļauju, ka viens no veidiem, kur to var pielietot ir saistīts ar medicīnu utt. Bet jebkurā gadījumā primārs ir jautājums par zināšanām jeb izpratni. Jautājums par tā saucamo praktisko pielietojumu ir cita veida jautājums.
Kā tas saistās ar medicīnu?