...
Brīvības/Matīsa ielu stūris nu ir pavisam tumšs: vienā pusē slēgtā 1.slimnīca, otrā - tukšā Brīvības 88 ēka, bet pa vidu - bumbu patversmes, tagadējās šautuves pakājē sēž apsnigušais marginālis Irbīte. Kā no bērnības atceros, Brīvības 88 ēkā reiz kāda dzīvokļa stipri pelēkajos logos vīdēja Jūlija Studenta (1898-1964) atstātie grāmatu plaukti jeb kā mēdza teikt viņu vēl dzīvu redzējusī mana māte, kas uzauga pretējā mājā un kurai vēlāk pievienojos arī es, "tur dzīvojis kāds profesors Students", bet uz ēkas kupola - toreiz klātu ar sarkanajiem dakstiņiem -, spārnus izpletis, stāvēja akmens ērglis. Tiesa, to novāca jau padomju laikos, kad ēkai lika skārda jumtu, bet ērglis bija kļuvis bīstams dēļ kara laikā zaudētās vienas kājas.
a tagad tur kriminālisti dzīvo, nesen kā vienu tur arī nogalināja. vasarā ap pusnakti ejot garām tika visādas stikla pudeles mestas ārā pa logu no kāda trešā stāva.
ā. un vēl pagājšā vasarā tur dzīvoja kāds puisis, kas spēlēja bungas pie atvērta loga, sanāca tīri glīši, es pat biju ar mieru klausīties no savas mājas (tā, kas pa diognāli ;)
p.s. man vēl 2009 gada janvārī tur palaimējās paciemoties pie paziņas - nuuuu.. tādi dzīvoklīši - plaši un pilni ar vecajām mēbelēm :))
tā kā savi pāris desmit gadu tajā rajonā nodzīvoti, ap katru māju pa kādam stāstam/atgadījumam aizķēries.
es pati gadus 20 bruņinieku/brīvības rajonā nodzivojuse, pie Krievu skolas, tā kā rajons zināms un mīļš :)
a kurā skolā tu gāji? es tur pat, nat.dr. ģim.
baseins bija uber alles un fizkultūras skolotāji, no kuriem kolorītākais bija Pēteris Naglis bēdza zēniem netaupīt skarbus vārdus. Atceros, tie, kas ierindā trinās un turēja rokas aiz muguras, nevis gar sāniem, izpelnījās pārmetumu, ka laikam esot spalīši.
un pāri ielai bruņinieku ielā bija pagalmi, kuros vai nu pīpēja, vai kāvās. vopšim mirkļi gūzmām.