July 2018
| Sun | Mon | Tue | Wed | Thu | Fri | Sat |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 |
| 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 |
| 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 |
| 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 |
| 29 | 30 | 31 |
Powered by Sviesta Ciba
| Sun | Mon | Tue | Wed | Thu | Fri | Sat |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 |
| 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 |
| 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 |
| 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 |
| 29 | 30 | 31 |
Šķiet, ka jēdziens "inteliģence" mūsu sabiedrībā apzīmē cilvēkus ar augstāko izglītību, kuri strādā garīgu darbu. Cieši saistīts ar jēdzienu "intelektuāļi", ar kuru pie mums pieņemts apzīmēt cilvēkus, kuri ir profesionāli ideju un viedokļu radītāji. Visbiežāk abi divi jēdzieni savienojas publisko mediju, kultūras vai zinātnes funkcionāra tēlā, iekļaujot sevī plašu cilvēku spektru, sākot ar RL pseido-dzīves māksliniekiem (redaktoriem) un beidzot ar ZA dzimumorgāniem (locekļiem).
Šādi definēts, termins "radošā inteliģence" paredz, ka starp šīs priekšmetu klases pārstāvjiem pēc definīcijas nevar būt vienota viedokļa par kaut ko. Atmodas laikā bija citādi, bet tas laiks ir beidzies, tāpēc vieni var būt skeptiski, bet otri - optimistiski.
Ko tu saproti ar profesionāli: 1) profesionāli, kas specializējas viedokļu un ideju radīšanā; vai 2) profesionāli, kas cita starpā rada idejas un viedokļus. Piemēram, Zigmārs Liepiņš sevi ir definējis kā intelektuāli. Viņš ir profesionāls komponists, bet neuzskatu viņu par profesionālu ideju radītāju (lai gan - kas te tiek domāts ar "ideju" un "viedokli"?)
Nepiekrītu, ka pie mums tā vērtē intelektuāļus. Kur tad viņi ir? Un kas tad viņus tā dēvē un kuri paši sevi tā ir publiski nosaukuši?
Manas piezīmes mērķis, neapšaubāmi, bija konfrontēt šos abus jēdzienus - intelektuālis/inteliģence, apšaubot, cik inteliģences jēdziena lietošana šodien ir lietderīga un liecina par "modernu" sabiedrību, kas spēj atbrīvoties no pagātnes negatīvajām klišejām. Starpcitu, inteliģence ir izteikti Austrumeiropas jēdziens, plaši izplatīts Krievijā un tās kontrolē kādreiz bijušajās valstīs, t.sk., Baltijā, un apzīmē cilvēkus, kas ir mākslinieki, dzejnieki u.tml. radošo profesiju pārstāvji, kas, nāciju pašnoteikšanās veidošanās gaitā (19.gs. beigas, 20.gs. sākums) bija vienīgie, kas spēja domāt par valstu un nāciju tapšanu un pašnoteikšanās tiesībām, darbojoties ar misijas apziņu. Viņi bija vienīgie, kas kaut ko tādu spēja, jo pārējā tauta bija vienkārši neizglītoti zemnieki.
Kas vainas inteliģencei? Uzskatu, ka Latvijā katastrofāli "racionalitātes". Ko tas nozīmē un ko es esmu darījis, lai to aktualizētu, ir jautājumi vietā. Un tomēr... gleznotājs, aktieris, dzejnieks var būt profesionālis savā jomā un dēvēt sevi par inteliģences pārstāvji. OK, lai viņš ir "pārstāvis", un, iespējams, viņš pat spēj noformulēt viedokli (tēzi). Taču tad arī sākas lielākās problēmas - cik šis viedoklis ir skaidrs un kā tas tiek pamatots. Un 99% tiek iebraukts auzās, jo argumenti ir pilnīgi šķībi un greizi. Tos "dakterēt" būtu jānāk intelektuāļiem, kas norādītu un stingri un skaidri pamatotu idejas un viedokļus.
Nu kaut kā tā...
Es pievienojos tavai domai "konfrontēt šos abus jēdzienus - intelektuālis/inteliģence" un apšaubīt "inteliģences" lietderīgumu. Taču, lai to darītu, ir jāoperē ar kādām konkrētākām definīcijām, nekā tas video rullitis piedāvā. Līdz ar to manas piezīmes mērķis bija mēģināt kaut kā noteikt jēdziena saturu. Pirmais impulss bija iebliezt tur kaut kādu subjektīvu, intuitīvu nojausmu, tādēļ es nebūt negaidīju, ka šie formulējumi tiks uz urrā pieņemti.
Ar profesionāli domāju 1) variantu - to, kurš specializējas viedokļu un ideju radīšanā. Ar "viedokli" vai "ideju" (vai tavā variantā - tēzi) es saprotu konkrētā cilvēka individuālo skatījumu/vērtējumu par kaut ko, vai arī pamudinājumu kaut kā rīkoties, kam izskanot publiskajā telpā potenciāli var izrādīties liels atbalstītāju loks.
Par racionalitātes trūkumu arī piekrītu un tieši tas mani visvairāk kaitina tajos, kuri sevi dēvē par "inteliģentiem". Taču arī tie, kas sevi dēvē par "intelektuāļiem" (vai pseido-intelektuāļiem, kā RL redakcija) šajā ziņā nav labāki - tāpat muld kā pa ķešu. Man liekas, ka tas ir tāpēc, ka nekādus argumentus neviens no viņiem negaida, tieši otrādi, no viņiem gaida kvēlu retoriku iz "nācijas sirdsapziņas" (klasiskais modelis) vai "ironiskā dekadenta" (jaunais modelis) arsenāla.
Saistībā ar filosofiju par šo parādību reiz lieliski paironizēja Ījabs:
"Šis “domāšanas” fetišisms un filosofa pašpasludināšanās par kādu abstraktu sabiedrības eliti iet roku rokā ar citu fenomenu – proti, ar pārliecību, ka filosofijai ir jābūt principiāli nesaprotamai un neskaidrojamai. Tai vienmēr ir vairāk darīšanas ar meditāciju, nevis ar argumentāciju. Nīče savulaik pārmeta saviem tautiešiem vāciešiem, ka viņi izteiksmes neskaidrību “godājot kā tikumu”. Šis pats pārmetums laikam nebūtu nevietā arī daudzviet postkomunistiskajā Austrumeiropā. Filosofs šeit bieži nedrīkst izvirzīt nevienu daudz maz skaidru tēzi, par kuru varētu diskutēt ar normālu veselu saprātu apveltīts cilvēks, kurš neuzskata sevi par piederīgu kādai mistiskai “domāšanas” brālībai. Tā vietā viņam ap sevi ir jāuzbur tāda kā izredzētības migliņa, kuras aizsegā jebkuros pārpratumos ir jāvaino klausītāja vājā izpratne, nevis runātāja acīmredzamais argumentācijas deficīts un blefošana."
Varbūt te vairāk runa ir par citu tradīciju - nevis radīt filosofiskus tekstus, bet literārus, un tas ved pie Krievijas stila, kur ir izteikti "filosofiski literārie" vai vienkārši literatūra, kurā tiek risinātas filosofiskas tēmas, e.g., Dostojevskis u.tml. Ja tā, tad jābrīnās, cik maz Latvijā palicis no 700 vācu jūgu gadiem (ar to domājot t.s. vācu racionālismu).
Par inteliģenci - neesmu atradis, bet zinu, ka J.Berlinam esot raksts par "inteliģences" un "intelektuāļu" atšķirību Austrumeiropā.
Isaiah Berlin "A Marvellous Decade, 1838 - 1848: The Birth of the Russian Intelligentsia" (1955)
Vai šito: Isaiah Berlin, "The role of Intelligentsia" (1968)?
Cita starpā, vai ir gadījies lasīt šo:
Walter Benjamin: "Surrealism: The Last Snapshot of the European Intelligentsia" (1929)
Benjaminu atradu datora bibliotēkā, tā kā ieskatīšos. Paldies par ieteikumiem!