Godmanis par Latviju, manuprāt, visnotaļ precīzs raksturojums:
Bet ir vēl viens tāds riebīgs salīdzinājums. Lai mēs sasniegtu Eiropas labklājību, par ko visi runā, tad ir jāizrok grāvis uz to labklājību. Jūs to rokat dziļi, jums iet smagi. Kāds visu laiku zog lāpstas, lai raktu paši savus grāvjus. Mēs esam izrakuši kādus 70%, palikuši 30%. Pa starpu mums ir palīdzība - ekskavatori, Eiropas Savienības fondi utt. - lāpstas kļūst labākas, var kontrolēt, lai kāds nestiepj prom. Bet tie pēdējie 30% ir grūtākie. Ziniet kāpēc? Tāpēc, ka mūsu nonākšana ES tādā brīvā vidē, kur jūs brīvi varat uzņemt informāciju, iepazīties, aizbraukt un redzat, ka visapkārt staigā cilvēki, kuri dzīvo labklājībā, bet nerok. Viņi tur nestrādā tā, kā pie mums. Pirmkārt, darbalaiks tur īsāks, otrkārt, pusdienlaiki, protesti, streiki. Mums te cilvēki strādā un nav, nav tā ražīguma. Un te ir problēma, ko grūti saprast. Viņi tur staigā nerokot tāpēc, ka pirms viņiem ir izrakts tas grāvis. Viņi liek klāt tos klucīšus mājai, kas jau ir uzbūvēta, bet mums ir jāpabeidz izrakt to grāvi.
P.S. Atvainojos par domas kalambūru, kas veltīts minētajam kalambūram.