man ir tāds pizģec galvā, ka katru reizi, kad cepu kartupeļus, es domāju par nolādētajiem. čurkst, bet vai viņiem tas nav vienaldzīgi, vai viņi nav tam bijuši gatavi no laika gala, bet ja tā, tad kāds velns viņus dzen visefektīvākajā veidā tur nonākt? vai tas ir "būt nolādētam?" un tie ir ārpuslaika būtnes (lai arī bieži vien pauž sevi secīgā laikā) un tu ar visu savu kritušā eņģeļa spēku dodies pretī mūžīgām mokām. un vēl labāk: tas erceņģelis, bijušais trešais augstākais garīgajā plaknē, jau ilgi (piedodiet, es esmu laicīga būtne) krīt pretī galīgam pazemojumam. un arī tas nav patiesība - bezlaika būtnes jau tur mūžīgi ir, bet par to es varu tikai virknēt vārdus teikumos.