ar katru gadu es meloju arvien sliktāk un sliktāk. šodien mānoties sasniedzu tādu stresa līmeni, ka gandrīz paģību, toties beidzot mums ir patiešām sava māja un nenormāls īres rēķins katru mēnesi.
es taču piemetināju, ka nenormāls īres rēķins. "pašiem sava māja" tik daudz, cik iespējams, šeit neko nepērkot (es nekad negribētu te dzīvot forever): pilnvara par dzīvokli, deklarēšanās un fakts, ka te neviens, izņemot mūs, te nedzīvos.