Kā cilvēks, kurš ar minēto vidi nav gluži uz "jūs", esmu ne reizi vien no korporāciju biedriem dzirdējis izsakāmies pret minētā apzīmējuma lietošanu. Līdzīgi, kā dažu ne-korporāciju akadēmisko organizāciju biedri nav sajūsmā, kad viņu organizācijas kāds jauc ar korporācijām. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

dikti negribētos, lai pāris korporelis-korporants aizietu pa žīdēbreju skuju taku.
ja burši paši privāti vai presrelīzēs tādu nošķīrumu sludina, viņiem derētu paturēt, ka viņi tādējādi iesaistās apšaubāmas lietderības politkorektuma stapīšanā. vispēdīgi vēl korporācijas dabūs kaut kā pārdēvēt, lai kāds diespas nesajauc ar makdonaldu v. tml.

ko tad – man būtu jāapvainojas, kad mani kāds nosauc par Jaņķeli? un jāpaskaidro, ka izskaņa –elis var tikt nelietīgi izlietāta? nu, takš, aļō. un vispār, tas ir mans mīļākais deminutīviņš. ;)

es zinu, ka daudzus viegli besī pārliecīgs (akūtākos gadījumos – jebkāds) pamazināmo formu lietojums. bet es lietoju uz urrā, nevaru vien apstāties. un neapstāšos arī zem kriminālu pantu draudiem. šito, iespējams, lecīgo un/vai ietiepīgo attieksmi es no tiem sirmajiem un toreiz aizliegtajiem buršiem mācījos.

rezumējot, es jau tikai piekāpu piebilst, ka man prieks, ka ernulei (atvainojiet, ernurantei) bija prieks, un ka varbūt nav allaž vērts prieka izpausmes atsēdināt ar pārmērīgu normatīvismu vai melanhōlisku šķiru cīņu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(zem deķeļa) derētu paturēt. jeb prātā…

(Reply to this) (Parent)

Sludināt par korporeļu/korporantu pareizu lietošanu (tāpat kā murgus par "pārmērīgu normatīvismu vai melanhōlisku šķiru cīņu") tu vari pašiem buršiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

akkal man viss jādara.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

biedri, lūdzu, bez kašķa! Es tiešām nezināju, ka korporelis tiek uzskatītos par nievājošu apzīmējumu. Turklāt man pašai arī apziņā tas ne ar ko nievājošu nesaistās. Drīzāk -ants skan ļaunāk. Kā korumpants vai tā.
BET - korporelis dzīvo manā prātā no apmēram 1987. gada, kad mani vecāki reizēm mēdza pusdienot dzimtās Mītavas 2 šikākajos restorānos, tīri aiz tā, ka varēja atļauties par tēva inŽEniera algu, un mani ņēma līdzi, jo biju klausīgs, inteliģents un sabiedrisks bērns. Un tad nu reiz, kādā šādā gadījumā vakariņojot vienā no to laiku diviem galvenajiem Mītavas restaurantiem, proti, viesnīcai JELGAVA piegulošajā LIELUPĒ, pie blakus galda apsēdās divi vīrieši deķeļos. Mamma man uzreiz teici - ernuli, skaties, tie ir šiti korporeļi. Ar visiem deķeļiem! Kā Ulmaņlaikos! Es jau tad vēl nesapratu, ka astoņdesmitseptītais, un man bija tikai pieci, un ka tās vēsmas un atmodas un tā. Un ka viņi atļāvās turpat no Pilssalas pārskriet pāri uz restorāni un atļāvas jau staigāt pa studentu galvaspilsētu lepni savos deķeļos un neslēpties vairs. Un viss, kopš 87. manī dzīvo vārds korporeļi. Punkc :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

punkc vietā ;)

(Reply to this) (Parent)

skat. manu atbildi zem doooriņa puksta

(Reply to this) (Parent)