|
Dec. 4th, 2017|04:18 pm |
dikti negribētos, lai pāris korporelis-korporants aizietu pa žīdēbreju skuju taku.
ja burši paši privāti vai presrelīzēs tādu nošķīrumu sludina, viņiem derētu paturēt, ka viņi tādējādi iesaistās apšaubāmas lietderības politkorektuma stapīšanā. vispēdīgi vēl korporācijas dabūs kaut kā pārdēvēt, lai kāds diespas nesajauc ar makdonaldu v. tml.
ko tad – man būtu jāapvainojas, kad mani kāds nosauc par Jaņķeli? un jāpaskaidro, ka izskaņa –elis var tikt nelietīgi izlietāta? nu, takš, aļō. un vispār, tas ir mans mīļākais deminutīviņš. ;)
es zinu, ka daudzus viegli besī pārliecīgs (akūtākos gadījumos – jebkāds) pamazināmo formu lietojums. bet es lietoju uz urrā, nevaru vien apstāties. un neapstāšos arī zem kriminālu pantu draudiem. šito, iespējams, lecīgo un/vai ietiepīgo attieksmi es no tiem sirmajiem un toreiz aizliegtajiem buršiem mācījos.
rezumējot, es jau tikai piekāpu piebilst, ka man prieks, ka ernulei (atvainojiet, ernurantei) bija prieks, un ka varbūt nav allaž vērts prieka izpausmes atsēdināt ar pārmērīgu normatīvismu vai melanhōlisku šķiru cīņu. |
|