da tas tak nav nekas unikaals
Protams, bija arii pirms XIX gs. ebreju un to kopienu sadursmes ar apkaarteejo neebreju sabiedriibu, tachu to pamataa, man liekas, bija viduslaiku sabiedriibai raksturiigaa nepatika pret "sveshajiem", ekonomiskaas pretrunas. Pamatojums idejiski tika mekleetas religiskajaas atshkiriibaas, tachu reaali iemesls driizaak saknojaas ekonomiskajos un politiskajos faktoros - skaudiibaa par ebreju iznjeemuma staavokli (geto, augljoshana, tiesiibas neesaat ieroci, ekonomiskaas privileegijas, tiesiskaa imunitaate, briiviiba neierobezhoti paarvietoties utt.), to uztvershana kaa atsevishkju ekspluatatoru kaartu, kurai nav veesturiski legitiimu tiesiibu uz varu (muizhu paarvaldiishana, muizhu njemshana kjiilaa un izmantoshana kjiilas laikaa, nodoklju izpirkshana no valsts un iekaseeshana no iedziivotaajiem). Pie tam ne mazsvariigs faktors bija ebreju dziivoshana kompaktaas, nosleegtaas kopienaas, un kompakta migraacija. Logiski, ka, piemeeram, sefardu alhamu aizieshana 1492. gadaa no Spaanijas un masveida apmeshanaas Bordo, Amsterdamaa, Hamburgaa, Londonaa u.c. centros, un to aatra un organizeeta iesaistiishanaas kaartu un cunftu reglamenteetajaa vieteejaa ekonomikaa (ko veicinaaja iipashaas privileegijas), nevareeja neizsaukt visai statiskaas viduslaiku pilseetas iedziivotaaju naidiigumu pret jaunpienaaceejiem.
Un tas, ka sveshie nebija kristieshi, kas viduslaikos bija pashidentifikaacijas pamataa, tikai legitimizeeja sho naidiigumu (skaidrs, ka ja ebreju vietaa buutu kompakta un ekonomiski aktiiva musulmanju vai budistu kopiena, reakcija buutu taada pati). Tieshi shaadu iemeslu deelj viduslaiku Anglijaa paraadiijaas flaamofobija, notika flaamu audeeju kvartaalu grautinji un to izraidiishana; Ibeerijas pussalas kristiigajaas valstiis mauru niishana un grautinji, izraidiishanas; chigaanu niishana utt.
Ja uzluukojam shos notikumus globaali, ebreju konflikti ar neebrejiem nav nekas unikaals. Driizaak unikaalas un mazpeetiitas ir ebreju kopienu attieciibas ar valsts varu viduslaiku Eiropaa.

Piedod - tas "juus", saproties, iedziits beerniibaa kaa nepaziistama cilveeka pieklaajiiga uzruna. Bet no labas audzinaashanas sasodiiti gruuti tikt valjaa, kaut arii labi saproti, ka musdienu sabiedriibaa taa tikai traucee. :)