stikla pērlīšu spēle man kā reiz arī aktualizējusies. Lasījusi neesmu (ja esmu, neatceros), bet kādreiz vidusskolā viena draudzene silti ieteica, klausoties manas idejas.

nupat, vilcienā braucot, lasīju par embrioloģiju. Tur autors nodaļas sākumā ielicis bildi ar smilšu skulptūru un tekstu ievadam:
To the naked eye, individual grains of sand on an expansive beach look unorganized, yet the grains can be molded together to create complex structures, as illustrated by a sand sculpture of an octopus [..]. How can disordered units become ordered, a pile of sand become a structured creation, or a collection of cells become a highly complex embryo? Did the sand grains that became.the octopus's eye know they were going to become an eye as they washed up on the beach earlier that morning?

prātā uzzīmējās bilde, kā stikla pērlītes veras uz stieples un ieņem formu, savu vietu, kļūst par aci vai tml. Un tūliņ uzreiz nosmēju, kad pieleca, ka stieplīte ir algas darbiņš, ar kuru pelnu brīvu dienu papētīt idejas. Vienas pašas pērlītes kopā neturas.

tiklīdz sāku domāt par naudu, metas skumji, tāpēc - nedomāju. Nauda nav normals vērtības mērs