jūra, līcis
smiltis
saule, mēness
un divas lidmašīnas
tālumā putni,
pieņemsim, arī, ka divi,
lai būtu simetrija
un viļņi krustām, krustām,
tik pamērkt rokas

eju pa mašīnu iebrauktām sliedēm
un siltums nāk no jūras
tik vilinošs

kuģītis pabrauc garām
sauli nesagaidījis,
bet otrs nepaspēj

tikmēr jūra atkāpjas lokā,
lai dotu saulei vietu,
kura atzīmē mērķi pludmales smiltīs
un krīt kā ola
aiz bļodas malas
kā ugunskurs ar zaļganu liesmu
cenšoties stariem pamali aptvert
reizi pa reizēm
ar pievērtām acīm saskatāmi
līdz paliek tikai ēzes atspīdums
kā sarkana siena kaudze
pašā malā
bāka apstiprinoši padod gaismu