es gribu dzīvot tavos sapņos
kā taureņu bars un atklāta liesma
es gribu būt tava salauztā rotaļlieta
kuras matus tu spēlē kā stīgas
es gribu spēt tevi sajust kā pavasara gaisu
kā lietu, kas neļauj bēgt prom
kā dzeltenu pieneni smilgu laukā

bet apkārt ir pārāk daudz tautas
un nespēju palikt
nespēju ārā vēl iet
un nedzird vairs pat jūru
tik kņadu, smieklus un attālas suņu rejas
pat būdiņas pulcējas baros
un neļauj būt vienai
kā nozaudētai kurpītei, kuru pamazām vējš ierok smiltīs
tik varbūt kada kaija, ko manītu
bet viņām ir svarīgākas darīšanas

tu esi mans sapnis
vienmēr līdzās
nekad ne sasniedzams