valsis
viss aizmirsts, nekas nav svarīgs
tikai deja
izmisīga deja līdz pēdējam
pasaule pamazām sadalās arvien sīkākos gabaliņos un sabirzt putekļos
bet viņi dejo
dejo
eksistē tikai kustība
un nav nekā pirms
nekā pēc
neprātīgi virpuļi
straujāk
straujāk
ātrāk
kuplās kleitas slīd virs spoguļgludās grīdas
ēnas virs neredzamu sveču liesmām
telpa pamazām sadalās
mazi grīdas gabaliņi kā mākoņi peld melnajā izplatījumā un griežas
bet viņi tikai dejo
un smaida
galma balle ar kleitām līdz grīdai, kāda tikai pasakās iespējama
kad saplūst visas pasaules vienā atvarā
pieskaras viena otrai lai pazustu uz mūžību
pārlēciens no viena mākoņa otrā
citas krāsas, citi audumi
bet mūzika tā pati
viens neuzmanīgs solis, un
bet deja turpinās, vēl
pagaidām