gribu uzmest lūpu
un ne jau tāpēc, ka tiešām būtu par ko, ka vajadzētu
vienkārši
gribu uzmest lūpu
kaut vai tāpēc, ka nevar atrast, ko meklē, kaut vai tāpēc, ka mati ir pārāk īsi un tos vairs nevar redzēt bez spoguļa palīdzības, kaut vai tāpēc, ka trepes čīkst, kaut vai tāpēc, ka gribas pati nezinu ko, kaut vai tāpēc, ka tas viss ir tikai tāpēc, ka negribas darīt to, ko vajadzētu, kaut vai tāpēc, ka jūtos tā it kā karātos bezsvara telpā un kristu, bezgalīgi, kaut vai tāpēc, ka tas ir banāli un visas problēmas ir tikai manis pašas radītas, kaut vai tāpēc, ka nav iemesla, kaut vai tāpēc, ka tāpēc
vienkārši gribu uzmest lūpu
tā it kā būtu apvainojusies, tā it kā būtu sabēdājusies, tā it kā būtu par ko