kad sajaucot prātu ar neprātu aizlīgojot vienaldzības plīvuros, mēs dejojam slepenu deju bez dejas, un dūmos spīd lodlampas spuldzītes, runājot tukšus vārdus garām ausīm un garām prātam, no neprāta neprātā bēgot, aiz brīvības važās nožņaudzot, bet nepazūdot
vēl ir laiks? tā jau saka, neko tā arī nepasakot