kārtējais ģeniālais secinājums par sevi
ja, kaut kāda iemesla pēc, esmu nolēmusi trāpīt bumbu mērķī un man tas nesanāk, es nevis padodos (parastos apstākļos pat nemaz nemēģinātu sākt), bet tikai turpinu mest un mest tādā pat veidā kā iesākumā, pie kam, ne labāk, bet arvien sliktāk un neprecīzāk un nespēju apstāties, kas vēl sliktāk, kad atkal redzēšu šo mērķi, atkal arī sākšu tikpat neprecīzi mētāt bumbu, un, kad redzēšu iepriekš izmantoto bumbu, ja arī sākotnējā mērķa nebūs tuvumā, tik un tā metīšu, un tā līdz bezgalībai, tādejādi sakrājot arvien vairāk mērķu un bumbu
apnicis man, apnicis citiem, bet tik un tā nespēju apstāties
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: