Saprāts ir gudrs. Tas zin, kas ir atļauts un kas – nē. Tas zin, kas ir pareizi un kas – nav. Tas zin, ko tu vari un, ko – nē. Tas ir tik sasodīti zinošs.
Saprāts lieliski spēj pierādīt ilgu nepamatotību un maldīgumu, bet ilgas jau no tā nebeidz ilgoties, lai arī zin, ka nevajag, lai arī zin, ka nepamatoti, lai arī zin, ka nav uz ko cerēt. Tik un tā. Ilgojas. Kaut ezerā lec. Ņem un ilgojas. Un pataisa tevi par muļķi.
Tāds mazs jauks eņģelītis, bet nomoka vairāk par īstu pieaugušu velnu. Un, kā gan, lai sāpina eņģeli.
Un, kā, lai nogalina ilgas?