nakts
tas tikai tā šķiet, ka viss ir tāds, kā dienā izskatās
tā ir tikai maska, butaforija, kas slēpj patieso pasauli, bet cilvēkiem no tās ir bail, tik ļoti bail, ka labāk paslēpties aiz papīra sienām savā iedomu namiņā un būt nomodā tikai dienā, kad tas ir visstabilākais, jo naktī parādās plaisas, caur kurām iespiežas rēgi no tā, ko nevēlas saskatīt
tik ļoti bail, ka savu iedomu pasauli uzspiež arī citiem, lai tādejādi gūtu maldīgo pārliecību, ka arī citi redz tikai to, ko tu vēlies saskatīt
nedod dievs vēlēties ko vairāk, neapmierināties ar mākslīgi radīto šaurību, kas taču ir tik ērta un mājīga un labi iekārtota un, galvenais, pareiza
bet tā nav pareiza un nekad tāda nav bijusi
kā gan kāds cits var zināt, kas otram pareizāks, un neba izmisīga turēšanās pie jau iedibinātajiem uzskatiem un cenšanās pārliecināt maksimāli daudz cilvēku par to pareizību, tos patiesi pārvērtīs par patiesiem