apnicis
esmu piecēlusies un atkal sēdu pie datora
ģērbta baltā džemperī, zem tā - krekls un platas baltas garas bikses, kurās gulēts, kājās vilnas zeķes
mati - saņemti ciešā dubultastē
visapkārt kaudzēm papīru, drēbju, netīru šķīvju un krūzīšu, sveču, grāmatu
negribu neko pabeigt, lai viss sastingst kā ir
pavisam
man ir tēja un silta sega

viņa dzied, ka pirmā reize esot visgrūtāka, bet pēc tam griboties vēl, un nav iespējams pateikt, kāpēc kaut kas patīkot

man šķiet iesākt tomēr ir vieglāk kā pabeigt