rīti
esmu no stikla, trausla un asa
neskaries klāt
ļauj pierast pie dienas
esi kluss, nejautā neko
ļauj lēnam slīdēt cauri rītam
pierast pie skaņas, vērot, izjust un pieņemt

---

mani pamodināja putns pie loga un atnesa smaidu
ir celties laiks, par ilgu gulēts
mosties reiz, celies
šī diena būs skaista

---

viegli šķebīga sajūta, sirds sitas pārāk ātri
neko negribu, tikai lieciet mani mierā
modinātāja zvans, briesmīga skaņa, patiesi briesmīgākā pasaulē
[05:58:13] jiiiiiiiiiiiiihaaaaa riiits
drīkst necelšos

---

gaišs...
šķiet atkal būšu ilgi nogulējusi
diez, cik ir pulkstens
tikai viens, tad vēl nav tik traki
hmmm
kaut kādas skaņas
nevienam taču nevajadzēja būt mājās
bet ir
pagaidīšu līdz viss noklusīs
pārāk vēls, lai cerētu, ka viņa vēl varētu doties uz darbu, bet, gan jau, ka dārzā atradīsies ko darīt, ir taču tik jauka saulaina diena
tāds nogurums un smaga galva
nedaudz sāp spranda, bet mazāk kā parasti
kas gan šodien bija jādara
tā..
beidzot jāsakārto istaba, jau ir radušās problēma šo to atrast un grīda ir aizkrāmēta ar kastēm
jau sen kā vajadzēja nodot grāmatas bibliotēkā, bet gan jau līdz četriem nepaspēšu
kas vēl
ak jā, jāceļas
nepatīkama garša mutē, tiešām vakar tik vēlu ēdu?
neatceros
varbūt neiet dušā, tas nekas, ka parasti eju
čīkstoša skaņa
taču tā pavisam noteikti nāk no atvērtā loga
ieslēgta veļasmašīna, citādi klusums
jau divi, derētu celties
viņa var atkal atgriezīsies
būs vēlāk jāizbrauc ar riteni un jāizvēdina galva
ak vai, mati netīri, tikai vakar kā mazgāju
sasodīts, atkal ienāca
man ir brīvas otrdienas un tieši otrdienās viņai ir jānāk no darba ātrāk
nejēdzība