tilts miglā
pastaigājos, kā ierasts, pa savu iemīļoto Akmens tiltu
virs Daugavas migla, jūties kā soļotu virs kūpoša bezdibeņa
iet priekšā tāds vīrelis, nedaudz izspūris, ar garu šalli
un, caps, nav vairāk
vai arī nemaz nebija bijis
tikai ar acs kaktiņu samanu pāris taureņus noplivinām
vīrs paņēma spārnus un aizlaidās,
bet bizbizmārīte nosala sprostā