Blaa...
Bāc... Mārtiņ, piedod bet tu esi galīgs sviests... Kā tev var nepatikt mani draugi? Tikai tāpēc, ka Ance pameta Edgaru tev ir pretenzijas pret Kikēnu? Ko viņš tev izdarīja? Vai tiešām tikai tāpēc ka esi man draugs man būtu jāpārtrauc attiecības ar Kikēnu? Un kapēc tu aiztiec Klāvu? Tikai tāpēc ka izrādīji Elitai savu slikto pusi? Tikai tāpēc? Viņi ir kopā... Labrīt... Tu citreiz varētu paklusēt un pārdomāt ko pārmet man, un maniem draugiem... Varbūt Kikēnam arī pret tevi ir pretenzijas? Varbūt tāpēc man būtu jābeidz ar tevi draudzēties... Kapēc tu cel tādu traci? Kas tu man tāds esi lai norādītu ar ko man draudzēties un ar ko nē? Un ja es esmu tik ļauna, tad kāpēc nevari pats būt pret mani? Tad kāpēc noskaņo arī citus pret mani? Gļēvulis... Galīgs... Un Oskar tu nēsi labāks... Es zinu ka jūs izlasīsiet šo tekstu... To es zinu... Un runājot par Oskaru... Tu esi maita... pilnīgs maita... Kā tu vari pateikt ka ar mani vairs nedraudzēsies jo es ar Kikēnu draudzējos? Tu man esi kas vairāk par draugu? Neesi... Pēdējā laikā tu nekas neesi... Manā dzīvē tu vairs nespēlē nekādu lomu... Pilnīgi nekādu... Un kad tev vajadzēs kādu atzīmi, tad neskrien pie manīm, jo es tev vairs nepastāvu!!!!! Vairs nē... Es vairs necietīšu to kā jūs ņirgājaties par mani... vairs nē... Un Mārtiņ, ja jūties baigi kruts noskaņodams visu klasi pret mani, Elitu, Kikēnu un Klāvu, tad piedod man, bet tas nebūs uz ilgu... Man tomēr ir draugi, un draugi kas nav salīdzināmi ar to, kāds draugs biji tu... To nevar salīdzināt... Un vēl... Paldies... Liels paldies jums visiem... Un Ancei... Paldies arii tev... Nu nevajadzēja jau visiem izstāstīt, ka es biju tur... un ko es darīju tur... Zinu ka tu esi laba draudzene, bet nezinu vai vēl spēšu tev uzticēties... Sorry... Un tākā es 100% zinu ka jūs šo tekstu izlasīsiet tad dodu jums iespēju padomāt... un ja vēlaties neatbildēt... jo diezvai man jūsu atbilde vairs ir vajadzīga... vienkārši gribu izgāst visu to kas man sirsniņā sakrājies pret jums... visu... ieskaitot arī to, kas šodien bija skolā, ko Oskars sastāstīja Žanim... man tas tagad ir vienalga, jo zinu ko Žanis domā, ko jūt... visu zinu... un jūsu laipno palīdzību man vairs nevajadzēja... Man bija prieks šo visu tekstu uzrakstīt... Vismaz es atbrīvojos no tā ko sauc par dusmām... Dusmām uz tevi, Mārtiņ un Oskar... Un vēl... Mārtiņ, tas jau nav viss... padomā par visu... ko esi teicis un nodarījis man... Tas par tiem draugiem vēl ir sīkums...