Aj... tik sen nekas te nav raxtiic... nemaz taa iisti nav ko raxtiit... Kads,ludzu,pieturiet mani,jo es negribu vairak krist, Negribu,lai mana pasaule ka parklata ar melnu skistu Kapec,kamdel,tam pat nav iemesla, Man nolaizas rokas,zud iedvesma, Nekas nav par brivu prieks tevis, Nekas nav taisnigs pret tevi, Negadi no kada,ja tu ari ko devi, Jo galu gala,galu gala tu esi pats ar sevi, Es gribu,lai tu mani panem lidz, Mana sirds tric, Migla viss apkart tits, Viss,kas bija skaidrs,tagad iemainits, Nepaiet ne diena,saule atkal spid, Tu nac man preti,smaidi,un mes sagaidam ritu, Un kaut es ari zinu,ka pienaks atkal ta diena, Vai tad tev nav neviena. Vai sapes ir dzives pamats, Vai musu planeta ir lielas lamatas, Vai mes eksistejam seit,lai ciestu, Un lai sapinatu citus,un sapinat citas milotas sirdis, Vai tu kadreiz liki vilties kadam, Vai vispar ir jabut tadam, Biezi notiek ta,ka sapes atpakal nak, Milestiba mirst,un tagad mums sap, Kadam asaras birst,lauka lietus list, Es pa ielam klistu izmisuma pilns, Vientuligs,it ka es iznikstu, Sape asak vel mana sirdi kvel, Kaut gan dazreiz es jutos, It ka kalna virsotne es butu, Apkart man ir rosiba,sevi speku jutu, Un jega ir tada,ka visos gadijumos Bez sliktiem briziem tu nejutisi tos labos. Shii dziesma man tagad skan... Un nezkapeec lasot textu tas liek ljooti aizdomaaties, vajne?