p.h.
apbriinojami, cik pohujistiski es uztveru dziivi, vismaz savu profesionaalo, cik tas attiecinaams uz manu shefu un mani. shoriit atkal bija konflikts, blaushana, draudeeshana, bet man bija tik ljoti pie vienas vietas, ka tikai kaut ko atkliedzu pretii, lai nepacelj balsi, un ar raamu seju noskatiijos, kaa mans shefs kaarteejo reizi explodee. Iemesls jau nu smiekliigs - biju kases zhurnaalaa sajaukusi vienu ciparu, un nu par to mani draaziis??? es veesaa mieraa aizkjeepaaju kljuudu, ieraxtiiju pareizo ciparu un bez mazaakajiem sirdsapzinjas paarmetumiem klausiijos, kaa uz mani kliedz. tad man draudeeja ar mainju samazinaashanu. bet tas ir tiehi tas, ko es veelos! kur nu veel labaak...
tagad man neljaus aizpildiit kases zhurnaalu... super, man taa ciparu buushana taapat uz nerviem kriit. tad vinjam vairs nebija ko teikt, un vinjsh teica, patiesiibaa atkaartojaas - veel viena kljuuda un es pienjemshu meerus ;) ha, cik reizhu jau vinjsh to nav teicis attieciibaa uz mani, un es veel te esmu. nezinu, cik veel ilgi vinjsh mani izturees, jo, kaa jau agraak mineeju, esmu profesionaala uz nerviem kriteeja.
bet tas veel nav viss. vakar man piezvaniija A. un saaka suukstiities par muusu attieciibaam, ka taas ir primitiivas, taam nav gariigas saiknes, mees nealkstam viena otras sabiedriibu, mums peedeejaa laikaa nav interesanti, nav par ko runaat, un ja pat nav par ko runaat, tad kada vispaar jeega taadaam attieciibaam utt. tad vinja man saaka braukt augumaa par visu peec kaartas, un peec kaada laicinja man jau piegriezaas, ko arii atklaati pateicu. vinja nometa klausuli. es veel nemaz nedomaaju vinjai zvaniit, jo iisti nesaprotu, vai aizvainoju vinju, vai kaa.
taa kaa 2 sfeeras, kas peedeejaa laikaa pilniibaa aiznjeema manu dziivi - darbs un A. - tagad ir uz izjukshanas robezhas. paliek graamata. pie kuras driiz kjershos klaat. negribaas sasteigt. darbaa pa dienu taapat nevar, taapeec atstaashu to naktiim.