sidrā izskalotas smadzenes un acis spogulī bliež eremītisku gaismu, jocīgi, ka apkārt viss tas pats, kas vakar; jo šodiena uzprasās ar pavisam citu mūžību.
tā bija pirms stundas, bet tagad sēžu un guļu, rakstu un guļu, guļu un neguļu, beigts var nomirt.