re kur,zirnekļu tīklā asara
tepat dēmonu noēsta vasara
turpat saslaucīts drupatās logs
tās pašas dienas taspats joks

tikpat zemē iemītu bēdu
norītu sakautu dvēseles pēdu
mazliet vairāk pie debesīm būs
mazliet mazāk caur vēnām kam plūst

rampapā stilā uzsista dzeja
vīna ārdēta spogulī seja
pasaules stiklos sitīsies vārds
nelūgts neprasīts neaicināts