Kanalizācijas rūķītis. (1.turp)
--->..apraudājās, asaras plūda nebeidzamām straumēm un ieplūda pa tiešo kanalizācijā).
neviens nezināja kā viņu mierināt. tādas sāpes nevienam nebija nācies ne piedzīvot, ne saprast. tāpēc viņi tikai stāvēja mēmās šausmās un klusi katrs pie sevis lūdza, lai tikai viņš mitējas raudāt. un viņu sirdīs ielija smagums, tumsa un līdzjūtība. un milzīga, neapslāpējama pielūgsme, vēlēšanās par šo Vilku stāvēt un krist. cīnīties līdz nāvei, lai viņu atriebtu.
- Ko mēs varam darīt tavā labā? - viņi prasīja. - mēs gribam nomazgāt asinis, kas palikušas tavās spalvās un izžāvēt tavas acis, kuras nebeidz liet asaras.
tagad viņi - žurkini, ar Vilku priekšgalā, plāno atriebību. viņi gatavojas karam.
vēl dažreiz uzduros smirdošiem, uzburbušiem bērnu līķīšiem ar polietilēna maisiņiem galvās. viņi nav paspējuši tos laicīgi noraut, lai ievilktu elpu un paliktu dzīvi. bet, vismaz, viņi paskatījās tās multenes. ziniet, pie mums te nav iespēja ievilkt kabeli. un televizora arī nav. par to pat neviens nesapņo.---->