Es domaaju, ka gluzhi dabiski ir paziit sho sajuutu. Daudzi no mums, manupraat, zina cik mokosha ir apzinja, kad esi spiests celties, dziivot un pienjemt biezhi vien neveelamu realitaati. Liidz ar to, siltumaa, kaads kveelo muusu sapnjos un ceriibaas, mums ir gruuti buut speejiigiem modri atziit sho zinu, kuru aizvien kaads neiejuutiigaa kaartaa meegjina no mums izspiest. Kas attiecas uz mani, tad es sho staavokli - no kura izriet mineetaa sajuuta - paziistu ljoti labi. Pat paaraak. Es tam ljaujos/padodos, un vienlaikus veeroju, kaa sairst fiziskaa kjermenja loma un noziime. Taa ir bezatbildiiba, gljeevums vai kas cits - nezinu.