Dvēseļu ķērāji. Tie paši kas vienmēr- pasaules domu patversmes vārtusargi.
Stāstos, kur izlikšanās ir viena no pamatnostādnēm, nav pat svarīgs nobeigums vai saturs. Ir svarīgi vien atrast pasmatojumu savam tēlojumam.
Es esmu tik dziļi apmaldījusies sevī, ka dažkāt sajūtas liekas trīsdimensionālas, un tās izteikt ir pārāk grūti. Kā ejot caur nodegušu gumijkoku alejām. Nav vārdu kā tos raksturot.Ir vien komplicētas sajūtas,kuras dalot pa detaļām, tās iegūst pārāk lielu atsvešinājumu no būtības vai situācijas sakarīgas raksturošanas, ka tās droši var arī izmest.
Izmest pa detaļām visas savas domas...