Mēs ēdīsim sniegu un apsalušas smilšērkšķu ogas no baltas likteņa plaukstas.
Piezvani man no tās vietas, kur uzsnigs mūsu pirmais sniegs.
Es gaidīšu.
Pat tad ja mazliet izlikšos, ka negaidu, mazliet iešu prom un nākšu atpakaļ, un slīkšu sevī.
Bet tu nesmej, mīļais
es tikai vēlos būt
Lai arī nezinu-
Vai kādreiz būs kāds tāds, kurš saglabās dzīvu
manu
iluzoro prātu?


Slīkoņi sapņi
mani
cīnās ar nolemtību manā galvā
kā izrāde, kas norisinās laikā
bez telpas
un bez jebkādām atpakaļceļa iespējām

Dvēseļu remonts nelīdzēs
Nespārdies, nolemtais!

Suņi ar desām, kas piesietas tiem pie degungaliem
ir nolemti mūžīgam badam.

Smaržīgs sniegs un kāda maigās rokas,
kas stumj tevi prom.