Aptuvenā Patiesība
Kapucē sabiris sniegs un sirdī ziemīga laime.
Laimes garoziņai nobirstot atklājās rūpes.
Iegribu grimase no tavas sejas bija zudusi līdz ar lietu manos matos.
Sniegotie manu domu klaji izauga no taviem sapņiem un mūsu kopīgām ilūzijām.
Aptuvenā patiesība
Tā pati kas senāk
Parādās kā sniegs alejās gar smilCērkšķu krūmiem
Pavasarī
Negaidīts.
Skurbinošs.
Mīlestību nogalina paviršība.
Cik var peldēt pārnestajās nozīmēs un slīkt pārpratumos[?]
Mana patiesā būtība klusē.
ATceries mani,
ja
neaizmirsīsi.

Ar Cieņu Agnese.